Mārtiņš nāk!

Mārtiņš nāk!
Kad raža novākta, kad noslēdzies saimnieciskais gads, laiks maskoties un iet ķekatās, tādējādi svinot rudens beigas un ziemas sākumu.
1.-4. klašu skolēnus uz šiem svētkiem 10.novembrī aicināja Mārtiņdienas saimniece (I. Laba). Rudens krāsainām veltēm un latviskām zīmēm rotātā telpā (A. Piliens, V. Grinšpone) sanāca prāvs pulks ņipru Mārtiņbērnu.
Maskās ieradās visi: kā lieli, tā mazi, ka ne pazīt, ne zināt, kurš ir kurš. Un kālab gan nē? Iet ķekatās nu drīkst līdz pat Metenim februārī. Beidzies klusais veļu laiks.
Inscinēdama dziesmu “Ar gailīti Rīgā braucu” ieradās 3. klase, bet, tautasdziesmas skandēdami, nāca paši jaunākie – pirmklasnieki. Mārtiņdienas simbols ir gailis, tāpēc izcēlās gaiļu cīņas 3 kārtās.
Saimniece savus Mārtiņa bērnus cienāja ar mīkstiem pīrāgiem, gardām karašiņām un bulciņām. (Cepēja V. Grinšpone) Uz galda balts galdauts – sveiciens ziemai. Pusdienās katlā tobrīd vārījās pelēkie zirņi.
2. klase uzdeva mīklas, 4. klase atgādināja ticējumus, bet jautrību izsauca rotaļas “Beķercepti kliņģerīši” un “Adiet, meitas, ko adiet!”
Svētkos ieskanējās latviskais mūzikas instruments kokle (E. Dzene). Sumināti tika visi šīs dienas gaviļņieki, tie, kuri nes vārdu Mārcis, Markuss, Marks un Mārtiņš.